Aktualitātes / Profesore: pieaug sievieÅ”u skaits, kas saslimst ar plauÅ”u vēzi
Rolands Naglis
Rolands Naglis

Profesore: pieaug sievieÅ”u skaits, kas saslimst ar plauÅ”u vēzi

PlauÅ”u vēža pacientiem valsts ir sakārtojusi tikai pusi no nepiecieÅ”amā ā€“ diagnostika un pirmās lÄ«nijas terapija tiek apmaksāta, bet 2.lÄ«nijas inovatÄ«vā ārstÄ“Å”ana netiek nodroÅ”ināta.

 

ValdÄ«bai, tostarp VeselÄ«bas ministrijai, FinanÅ”u ministrijai, kā arÄ« Nacionālajam veselÄ«bas dienestam (NVD) vajadzētu uzklausÄ«t ārstus un prioritātēm onkoloÄ£isko saslimÅ”anu gadÄ«jumā ir jānāk no ārstu puses. Starp finanÅ”u trÅ«kuma attaisnojumiem no NVD puses ir dzirdama pozÄ«cija, ka ir nepiecieÅ”ams sakārtot sistēmu, ko arÄ« uzsver prof. dr. med. Gunta Purklane un dr. Sigita Hasnere ā€“  ir vairāk jāieklausās ārstos un sistēmu varēs sakārtot. Tāpat svarÄ«ga atziņa nāk no Dr. Viktora Kozirovska puses, ka uz Å”o situāciju ir jāskatās plaŔāk, ko arÄ« iezÄ«mē viņa komentāri un statistika.

 

Prof. Dr. Med. Gunta Purkalne par plauÅ”u vēzi saka: ā€œTā nav onkoloÄ£iskā saslimÅ”ana ar kuru saslimst tikai gados vecāki cilvēki, ap 70 gadu vecumu, jo apmēram 10% no visiem plauÅ”u vēža pacientiem ir arÄ« gados jauni, darbspējÄ«gā vecumā. Un pieaug arÄ« sievieÅ”u skaits, kas saslimst ar plauÅ”u vēzi. Visus pacientus galvenokārt vieno smÄ“Ä·Ä“Å”ana, aptuveni 80% no visiem plauÅ”u vēža pacientiem ir smēķētāji.ā€

Ir efektÄ«vi medikamenti Å”iem pacientiem, bet Latvijā nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā ā€“ profesore stāsta: ā€œÅ obrÄ«d tie medikamenti, ko mēs prasām, jau pietiekoÅ”i ilgu laiku ir zināmi medikamenti un pieejami pacientiem citās Eiropas valstÄ«s, kas finansiālo apsvērumu dēļ vai, vienkārÅ”i, sistēmas nesakārtotÄ«bas dēļ joprojām Latvijas pacientiem nav pieejami.ā€

 

ā€œValstij ir jāpagriežas ar seju pret problēmu ā€“ mēs runājam par to vairākas dekādes un ir jāsaprot, ka Å”ie lÄ«dzekļi ir vajadzÄ«gi tiem pacientiem, kas Å”obrÄ«d dzÄ«vo Latvijā, kas veido Latvijas ekonomisko vidi. TieÅ”i tāpat kā to risina citas lÄ«dzÄ«gā situācijā nonākuÅ”as valstis ā€“ Å”is risinājums ir jāatrod.ā€ uzskata profesore Purkalne.

 

NVD pārstāve Zinta Rugāja saka, ka onkoloÄ£ija, tai skaitā plauÅ”u vēzis, ir viena no VeselÄ«bas ministrijas prioritātēm, tomēr, individuālo kompensācijas pieŔķirÅ”anu regulē MK noteikumi. ā€œJa pacients jau ir saņēmis no kompensējamo zāļu saraksta medikamentus, tad nākamajās lÄ«nijās valsts vairs neparedz kompensāciju individuālā kārtā, tāpēc, ka pie konkrētās diagnozes ir iekļauti medikamenti ārstÄ“Å”anai.ā€ skaidro NVD pārstāve. ā€œMēs gribētu iekļaut visām pacientu grupām gan pirmo, gan otro izvēles terapiju, bet mēs atduramies pret regulāru naudas trÅ«kumu, lai varētu iekļaut Å”os inovatÄ«vos medikamentus.ā€  

 

NVD katru gadu veic aprēķinus un iesniedz VeselÄ«bas ministrijai, kas tālāk iesniedz FinanÅ”u ministrijai prioritāros pasākumus. Zinta Rugāja skaidro: ā€œKonkrēti onkoloÄ£ijai nākamajos gados ir vajadzÄ«gs daudz vairāk naudas, piemēram, tiem paÅ”iem jaunajiem inovatÄ«vajiem medikamentiem onkoloÄ£ijā mēs bijām iesnieguÅ”i uz nākamo gadu, ka ir nepiecieÅ”ami 28 milj. eiro, bet visa prasÄ«tā summa netiks pieŔķirta.ā€

 

ā€œMÅ«su uzdevums, ko ar inovatÄ«vajiem medikamentiem bÅ«tu jāpanāk ā€“ to, ka mēs ievērojam solidaritātes principu un pēc iespējas vairāk pacientiem nodroÅ”inām Å”o terapiju, un es runāju ne tikai par plauÅ”u vēža pacientiem, bet visiem. MÅ«su uzdevums ir nodroÅ”ināt, ka visām lokalizācijām vismaz 1. lÄ«nijā bÅ«tu Ŕī inovatÄ«vā terapija.ā€ stāsta Rugāja. Viņa piekrÄ«t, ka vienreizējas naudas ā€œieÅ”pricesā€ vai pāris gados neko nedos, vajadzētu regulāru pietiekamā apmērā lÄ«dzekļu pieŔķīrumu tieÅ”i onkoloÄ£ijā: ā€œUn es ļoti ceru, ka ar jauno onkoloÄ£ijas plānu tas mainÄ«sies, jo lÄ«dzekļu ieguldÄ«jumam ir jābÅ«t regulāram, lai mēs varam atļauties medikamentu iekļauÅ”anu kompensējamo zāļu sarakstā visiem pacientiem, visās lokalizācijas.ā€

 

Ārstu viedoklis ir nelokāms, Dr. Sigita Hasnere uzsver: ā€œKatrs pacients mums ir ļoti individuāls un ar katru pacientu mēs strādājam (ārstējam) savādāk, ja mēs redzam iespēju palÄ«dzēt, protams, mēs meklēsim iespējas, kur pacients var saņemt atbalstoÅ”os medikamentus. Lielākā problēma un izaicinājums ā€“ kā mēs komunicēsim ar Å”iem pacientiem un kā mēs tiksim ar to galā, ka mēs redzam, ka ieguvums bÅ«s labāks no Ŕīs terapijas, kuru mēs nevaram izrakstÄ«t kā valsts apmaksātu.ā€ Ārste ir kategoriska un NVD viedokli komentē skarbi: ā€œMums vajag Å”os inovatÄ«vos medikamentus ne tikai 1. lÄ«nijā, bet arÄ« 2. lÄ«nijā. Mēs vēlamies, ka mÅ«s kā ārstus uzklausa un lai NVD prioritizē, ko mēs prasām kā pirmo un kas bÅ«tu sekundārs. Protams, mēs gribam visu ā€“ bet mēs gribam arÄ« kaut ko tādu, ar ko citi pasaulē jau strādā 20 gadus.ā€

 

Ārstu viedoklim piekrÄ«t ar PlauÅ”u vēža pacientu un tuvinieku biedrÄ«bas vadÄ«tājs Harijs Gals: ā€œIr situācijas, kurās valsts zāles neapmaksā, ko brīžiem regulē pilnÄ«gi muļķīgs normatÄ«vais akts. Pacientam var bÅ«t viena terapija, kas ir ļoti dārga un dakteris iesaka citu terapiju, kas patiesÄ«bā ir lētāka ā€“ valstij bÅ«s jāpērk lētākas zāles. Absurdas situācijas, ar kurām ir jācÄ«nās. Gribās, lai arÄ« 2. lÄ«nijā tās zāles ir iekļautas un cilvēks var ārstēties ar to, kas viņam ir vislabākais. Muļķīgi noteikumi, ka nedrÄ«kst bÅ«t 2. lÄ«nija ir steidzami jāmaina.ā€

 

Dr. Viktors Kozirovskis iesaka mācÄ«ties no citām Eiropas valstÄ«m: ā€œEs nedomāju, ka vienreizēja naudas pieŔķirÅ”ana atrisinās visas problēmas, drÄ«zāk jāskatās, cik valsts tērē veselÄ«bai no IKP. Latvijā tas ir aptuveni 4-5%, ja mēs paskatÄ«simies, citas Eiropas valstis, piemēram, Austrijā tas ir virs 8%, savukārt, kaimiņvalstÄ«s ā€“ Igaunijā 6-7%, Lietuvā 7-8%. Jādomā ir tajā virzienā ā€“ kāpēc kaimiņvalstÄ«s var nodroÅ”ināt nepiecieÅ”amo terapiju, bet Latvijā nevar. Latvijā pacientiem iespējas saņemt inovatÄ«vās zāles ir par vienu treÅ”daļu ir mazākas, nekā citviet Eiropā.  Kompensējamo medikamentu sarakstā Å”o zāļu ir mazāk.ā€

 

Ja Latvijai bÅ«tu pietiekoÅ”s finansējums, tad NVD nevajadzētu meklēt attaisnojumus, kāpēc valsts nevar Å”os medikamentus kompensēt.

 

ā€œÄ€rstu uzdevums ir pacientus ārstēt un ieteikt labāko, savukārt valdÄ«bas uzdevums ir sakārtot sistēmu tā, lai pacienti saņemtu labāko un efektÄ«vāko terapiju.ā€ uzskata dr. Kozirovskis.

 

Pēdējos seÅ”os gados Ziedot.lv ir vērsuÅ”ies vairāk kā 300 onkoloÄ£iskie pacienti – naudas izteiksmē tie ir vairāk kā 5 milj. eiro. Savukārt, 20 ir plauÅ”u vēža pacienti, naudas izteiksmē tie ir 170 tÅ«kstoÅ”i eiro, vienam pacientam tie ir aptuveni 60 tÅ«kstoÅ”i eiro gadā.

 

Inese Danga no Ziedot.lv vērÅ” valsts institÅ«ciju uzmanÄ«bu uz to, ka prasÄ«t ziedojumus cilvēkiem ir ļoti emocionāli grÅ«ti: ā€œDomāju, ka ļoti daudzi cilvēki pie mums neatnāk, jo grÅ«ti ir lÅ«gt palÄ«dzÄ«bu. Tāpat pacientam tiek radÄ«ta papildus emocionālā slodze, jo ziedoÅ”anas process nav viegls, pastāv neziņa par Å”o procesu, cik daudz tiks saziedot. Ziedojumu vākÅ”ana ir pietiekami sarežģīta un tas nav nekāds prieks, jo publiski ir jādalās ar savu nelaimi, publiski jāatzÄ«st, ka Tev ir tāda nelaime un publiski arÄ« jāuzklausa dažādi komentāri.ā€

 

Dr. Ä¢irts Å Ä·enders izgaismo vēl vienu problēmu ā€“ pacientu datu trÅ«kumu: ā€œTas ir ļoti labi, ka ir bijusi iespēja novirzÄ«t Å”o finansējumu diagnostikai, taču, mums nav objektÄ«vi dati, cik daudz ir Å”ie plauÅ”u vēža pacienti, ir tikai atseviŔķu slimnÄ«cu uzskaites, manuprāt, datu trÅ«kums arÄ« valdÄ«bai neļauj novērtēt inovatÄ«vo medikamentu efektivitāti – cik tad pacientiem Å”ie inovatÄ«vie medikamenti ir palÄ«dzējuÅ”i,  mēs nevaram sagaidÄ«t no valsts, kura nevāc datus, attaisnot savas rÄ«cÄ«bas.ā€

 

Konteksts

 

2021.gada 27.oktobrÄ« PlauÅ”u vēža pacientu un tuvinieku biedrÄ«bas, Nacionālā veselÄ«bas dienesta, Paula Stradiņa klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas un RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas speciālisti diskutēja par plauÅ”u vēža pacientu ārstÄ“Å”anas problemātiku Latvijā.

Diskusijas ā€œPlauÅ”u vēzis ā€“ kā dzÄ«vot tālāk?ā€ tieÅ”raidi ikviens interesents var PlauÅ”u vēža pacientu un tuvinieku biedrÄ«bas Facebook kontā https://ej.uz/PlausuVezisDiskusija

 

PlauÅ”u vēzis ir viens no izplatÄ«tākajiem ļaundabÄ«gajiem audzējiem pasaulē, kā arÄ« galvenais nāves cēlonis onkoloÄ£isku saslimÅ”anu vidÅ«.  Latvijā katru gadu  plauÅ”u vēzi diagnosticē vairāk nekā 1000 pacientiem, no kuriem viena treÅ”daļa ir darbspējas vecumā. Kā liecina SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, 2020. gadā no plauÅ”u vēža mira 942 personas, bet 265 pacienti no tiem bija darbspējÄ«gā vecumā. LÄ«dz ar to plauÅ”u vēzis kļūst par galveno priekÅ”laicÄ«gas mirstÄ«bas cēloni Å”o slimÄ«bu grupā, radot vislielāko ekonomisko slogu no visiem ļaundabÄ«gajiem audzējiem.

 

PlauÅ”u vēža pacientiem Latvijā ir nepiecieÅ”ams lielāks valsts atbalsts onkoloÄ£iskās saslimÅ”anas ārstÄ“Å”anā, kas nodroÅ”inātu lÄ«dzvērtÄ«gas tiesÄ«bas visiem saņemt ārstÄ“Å”anu atbilstoÅ”i starptautiskām vadlÄ«nijām un palielināt savas izredzes pagarināt dzÄ«vildzi.

 

Omenta

Pievieno komentāru

Nav komentāru
ŠšŠ¾Š¼Š¼ŠµŠ½Ń‚Š°Ń€ŠøŠµŠ² ŠæŠ¾ŠŗŠ° Š½ŠµŃ‚, Š±ŃƒŠ“ьтŠµ ŠæŠµŃ€Š²Ń‹Š¼.

Š”Š¾Š±Š°Š²Šøть ŠŗŠ¾Š¼Š¼ŠµŠ½Ń‚Š°Ń€ŠøŠ¹

*
*

Slimnīcas aktuālā
informācija

Aktualitātes