AktualitÄtes / Profesore: pieaug sievieÅ”u skaits, kas saslimst ar plauÅ”u vÄzi
03.11.2021
Profesore: pieaug sievieÅ”u skaits, kas saslimst ar plauÅ”u vÄzi
PlauÅ”u vÄža pacientiem valsts ir sakÄrtojusi tikai pusi no nepiecieÅ”amÄ ā diagnostika un pirmÄs lÄ«nijas terapija tiek apmaksÄta, bet 2.lÄ«nijas inovatÄ«vÄ ÄrstÄÅ”ana netiek nodroÅ”inÄta.
ValdÄ«bai, tostarp VeselÄ«bas ministrijai, FinanÅ”u ministrijai, kÄ arÄ« NacionÄlajam veselÄ«bas dienestam (NVD) vajadzÄtu uzklausÄ«t Ärstus un prioritÄtÄm onkoloÄ£isko saslimÅ”anu gadÄ«jumÄ ir jÄnÄk no Ärstu puses. Starp finanÅ”u trÅ«kuma attaisnojumiem no NVD puses ir dzirdama pozÄ«cija, ka ir nepiecieÅ”ams sakÄrtot sistÄmu, ko arÄ« uzsver prof. dr. med. Gunta Purklane un dr. Sigita Hasnere ā ir vairÄk jÄieklausÄs Ärstos un sistÄmu varÄs sakÄrtot. TÄpat svarÄ«ga atziÅa nÄk no Dr. Viktora Kozirovska puses, ka uz Å”o situÄciju ir jÄskatÄs plaÅ”Äk, ko arÄ« iezÄ«mÄ viÅa komentÄri un statistika.
Prof. Dr. Med. Gunta Purkalne par plauÅ”u vÄzi saka: āTÄ nav onkoloÄ£iskÄ saslimÅ”ana ar kuru saslimst tikai gados vecÄki cilvÄki, ap 70 gadu vecumu, jo apmÄram 10% no visiem plauÅ”u vÄža pacientiem ir arÄ« gados jauni, darbspÄjÄ«gÄ vecumÄ. Un pieaug arÄ« sievieÅ”u skaits, kas saslimst ar plauÅ”u vÄzi. Visus pacientus galvenokÄrt vieno smÄÄ·ÄÅ”ana, aptuveni 80% no visiem plauÅ”u vÄža pacientiem ir smÄÄ·ÄtÄji.ā
Ir efektÄ«vi medikamenti Å”iem pacientiem, bet LatvijÄ nav iekļauti kompensÄjamo zÄļu sarakstÄ ā profesore stÄsta: āÅ obrÄ«d tie medikamenti, ko mÄs prasÄm, jau pietiekoÅ”i ilgu laiku ir zinÄmi medikamenti un pieejami pacientiem citÄs Eiropas valstÄ«s, kas finansiÄlo apsvÄrumu dÄļ vai, vienkÄrÅ”i, sistÄmas nesakÄrtotÄ«bas dÄļ joprojÄm Latvijas pacientiem nav pieejami.ā
āValstij ir jÄpagriežas ar seju pret problÄmu ā mÄs runÄjam par to vairÄkas dekÄdes un ir jÄsaprot, ka Å”ie lÄ«dzekļi ir vajadzÄ«gi tiem pacientiem, kas Å”obrÄ«d dzÄ«vo LatvijÄ, kas veido Latvijas ekonomisko vidi. TieÅ”i tÄpat kÄ to risina citas lÄ«dzÄ«gÄ situÄcijÄ nonÄkuÅ”as valstis ā Å”is risinÄjums ir jÄatrod.ā uzskata profesore Purkalne.
NVD pÄrstÄve Zinta RugÄja saka, ka onkoloÄ£ija, tai skaitÄ plauÅ”u vÄzis, ir viena no VeselÄ«bas ministrijas prioritÄtÄm, tomÄr, individuÄlo kompensÄcijas pieŔķirÅ”anu regulÄ MK noteikumi. āJa pacients jau ir saÅÄmis no kompensÄjamo zÄļu saraksta medikamentus, tad nÄkamajÄs lÄ«nijÄs valsts vairs neparedz kompensÄciju individuÄlÄ kÄrtÄ, tÄpÄc, ka pie konkrÄtÄs diagnozes ir iekļauti medikamenti ÄrstÄÅ”anai.ā skaidro NVD pÄrstÄve. āMÄs gribÄtu iekļaut visÄm pacientu grupÄm gan pirmo, gan otro izvÄles terapiju, bet mÄs atduramies pret regulÄru naudas trÅ«kumu, lai varÄtu iekļaut Å”os inovatÄ«vos medikamentus.ā
NVD katru gadu veic aprÄÄ·inus un iesniedz VeselÄ«bas ministrijai, kas tÄlÄk iesniedz FinanÅ”u ministrijai prioritÄros pasÄkumus. Zinta RugÄja skaidro: āKonkrÄti onkoloÄ£ijai nÄkamajos gados ir vajadzÄ«gs daudz vairÄk naudas, piemÄram, tiem paÅ”iem jaunajiem inovatÄ«vajiem medikamentiem onkoloÄ£ijÄ mÄs bijÄm iesnieguÅ”i uz nÄkamo gadu, ka ir nepiecieÅ”ami 28 milj. eiro, bet visa prasÄ«tÄ summa netiks pieŔķirta.ā
āMÅ«su uzdevums, ko ar inovatÄ«vajiem medikamentiem bÅ«tu jÄpanÄk ā to, ka mÄs ievÄrojam solidaritÄtes principu un pÄc iespÄjas vairÄk pacientiem nodroÅ”inÄm Å”o terapiju, un es runÄju ne tikai par plauÅ”u vÄža pacientiem, bet visiem. MÅ«su uzdevums ir nodroÅ”inÄt, ka visÄm lokalizÄcijÄm vismaz 1. lÄ«nijÄ bÅ«tu Ŕī inovatÄ«vÄ terapija.ā stÄsta RugÄja. ViÅa piekrÄ«t, ka vienreizÄjas naudas āieÅ”pricesā vai pÄris gados neko nedos, vajadzÄtu regulÄru pietiekamÄ apmÄrÄ lÄ«dzekļu pieŔķīrumu tieÅ”i onkoloÄ£ijÄ: āUn es ļoti ceru, ka ar jauno onkoloÄ£ijas plÄnu tas mainÄ«sies, jo lÄ«dzekļu ieguldÄ«jumam ir jÄbÅ«t regulÄram, lai mÄs varam atļauties medikamentu iekļauÅ”anu kompensÄjamo zÄļu sarakstÄ visiem pacientiem, visÄs lokalizÄcijas.ā
Ärstu viedoklis ir nelokÄms, Dr. Sigita Hasnere uzsver: āKatrs pacients mums ir ļoti individuÄls un ar katru pacientu mÄs strÄdÄjam (ÄrstÄjam) savÄdÄk, ja mÄs redzam iespÄju palÄ«dzÄt, protams, mÄs meklÄsim iespÄjas, kur pacients var saÅemt atbalstoÅ”os medikamentus. LielÄkÄ problÄma un izaicinÄjums ā kÄ mÄs komunicÄsim ar Å”iem pacientiem un kÄ mÄs tiksim ar to galÄ, ka mÄs redzam, ka ieguvums bÅ«s labÄks no Ŕīs terapijas, kuru mÄs nevaram izrakstÄ«t kÄ valsts apmaksÄtu.ā Ärste ir kategoriska un NVD viedokli komentÄ skarbi: āMums vajag Å”os inovatÄ«vos medikamentus ne tikai 1. lÄ«nijÄ, bet arÄ« 2. lÄ«nijÄ. MÄs vÄlamies, ka mÅ«s kÄ Ärstus uzklausa un lai NVD prioritizÄ, ko mÄs prasÄm kÄ pirmo un kas bÅ«tu sekundÄrs. Protams, mÄs gribam visu ā bet mÄs gribam arÄ« kaut ko tÄdu, ar ko citi pasaulÄ jau strÄdÄ 20 gadus.ā
Ärstu viedoklim piekrÄ«t ar PlauÅ”u vÄža pacientu un tuvinieku biedrÄ«bas vadÄ«tÄjs Harijs Gals: āIr situÄcijas, kurÄs valsts zÄles neapmaksÄ, ko brīžiem regulÄ pilnÄ«gi muļķīgs normatÄ«vais akts. Pacientam var bÅ«t viena terapija, kas ir ļoti dÄrga un dakteris iesaka citu terapiju, kas patiesÄ«bÄ ir lÄtÄka ā valstij bÅ«s jÄpÄrk lÄtÄkas zÄles. Absurdas situÄcijas, ar kurÄm ir jÄcÄ«nÄs. GribÄs, lai arÄ« 2. lÄ«nijÄ tÄs zÄles ir iekļautas un cilvÄks var ÄrstÄties ar to, kas viÅam ir vislabÄkais. Muļķīgi noteikumi, ka nedrÄ«kst bÅ«t 2. lÄ«nija ir steidzami jÄmaina.ā
Dr. Viktors Kozirovskis iesaka mÄcÄ«ties no citÄm Eiropas valstÄ«m: āEs nedomÄju, ka vienreizÄja naudas pieŔķirÅ”ana atrisinÄs visas problÄmas, drÄ«zÄk jÄskatÄs, cik valsts tÄrÄ veselÄ«bai no IKP. LatvijÄ tas ir aptuveni 4-5%, ja mÄs paskatÄ«simies, citas Eiropas valstis, piemÄram, AustrijÄ tas ir virs 8%, savukÄrt, kaimiÅvalstÄ«s ā IgaunijÄ 6-7%, LietuvÄ 7-8%. JÄdomÄ ir tajÄ virzienÄ ā kÄpÄc kaimiÅvalstÄ«s var nodroÅ”inÄt nepiecieÅ”amo terapiju, bet LatvijÄ nevar. LatvijÄ pacientiem iespÄjas saÅemt inovatÄ«vÄs zÄles ir par vienu treÅ”daļu ir mazÄkas, nekÄ citviet EiropÄ. KompensÄjamo medikamentu sarakstÄ Å”o zÄļu ir mazÄk.ā
Ja Latvijai bÅ«tu pietiekoÅ”s finansÄjums, tad NVD nevajadzÄtu meklÄt attaisnojumus, kÄpÄc valsts nevar Å”os medikamentus kompensÄt.
āÄrstu uzdevums ir pacientus ÄrstÄt un ieteikt labÄko, savukÄrt valdÄ«bas uzdevums ir sakÄrtot sistÄmu tÄ, lai pacienti saÅemtu labÄko un efektÄ«vÄko terapiju.ā uzskata dr. Kozirovskis.
PÄdÄjos seÅ”os gados Ziedot.lv ir vÄrsuÅ”ies vairÄk kÄ 300 onkoloÄ£iskie pacienti – naudas izteiksmÄ tie ir vairÄk kÄ 5 milj. eiro. SavukÄrt, 20 ir plauÅ”u vÄža pacienti, naudas izteiksmÄ tie ir 170 tÅ«kstoÅ”i eiro, vienam pacientam tie ir aptuveni 60 tÅ«kstoÅ”i eiro gadÄ.
Inese Danga no Ziedot.lv vÄrÅ” valsts institÅ«ciju uzmanÄ«bu uz to, ka prasÄ«t ziedojumus cilvÄkiem ir ļoti emocionÄli grÅ«ti: āDomÄju, ka ļoti daudzi cilvÄki pie mums neatnÄk, jo grÅ«ti ir lÅ«gt palÄ«dzÄ«bu. TÄpat pacientam tiek radÄ«ta papildus emocionÄlÄ slodze, jo ziedoÅ”anas process nav viegls, pastÄv neziÅa par Å”o procesu, cik daudz tiks saziedot. Ziedojumu vÄkÅ”ana ir pietiekami sarežģīta un tas nav nekÄds prieks, jo publiski ir jÄdalÄs ar savu nelaimi, publiski jÄatzÄ«st, ka Tev ir tÄda nelaime un publiski arÄ« jÄuzklausa dažÄdi komentÄri.ā
Dr. Ä¢irts Å Ä·enders izgaismo vÄl vienu problÄmu ā pacientu datu trÅ«kumu: āTas ir ļoti labi, ka ir bijusi iespÄja novirzÄ«t Å”o finansÄjumu diagnostikai, taÄu, mums nav objektÄ«vi dati, cik daudz ir Å”ie plauÅ”u vÄža pacienti, ir tikai atseviŔķu slimnÄ«cu uzskaites, manuprÄt, datu trÅ«kums arÄ« valdÄ«bai neļauj novÄrtÄt inovatÄ«vo medikamentu efektivitÄti – cik tad pacientiem Å”ie inovatÄ«vie medikamenti ir palÄ«dzÄjuÅ”i, mÄs nevaram sagaidÄ«t no valsts, kura nevÄc datus, attaisnot savas rÄ«cÄ«bas.ā
Konteksts
2021.gada 27.oktobrÄ« PlauÅ”u vÄža pacientu un tuvinieku biedrÄ«bas, NacionÄlÄ veselÄ«bas dienesta, Paula StradiÅa klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas un RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas speciÄlisti diskutÄja par plauÅ”u vÄža pacientu ÄrstÄÅ”anas problemÄtiku LatvijÄ.
Diskusijas āPlauÅ”u vÄzis ā kÄ dzÄ«vot tÄlÄk?ā tieÅ”raidi ikviens interesents var PlauÅ”u vÄža pacientu un tuvinieku biedrÄ«bas Facebook kontÄ https://ej.uz/PlausuVezisDiskusija
PlauÅ”u vÄzis ir viens no izplatÄ«tÄkajiem ļaundabÄ«gajiem audzÄjiem pasaulÄ, kÄ arÄ« galvenais nÄves cÄlonis onkoloÄ£isku saslimÅ”anu vidÅ«. LatvijÄ katru gadu plauÅ”u vÄzi diagnosticÄ vairÄk nekÄ 1000 pacientiem, no kuriem viena treÅ”daļa ir darbspÄjas vecumÄ. KÄ liecina SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, 2020. gadÄ no plauÅ”u vÄža mira 942 personas, bet 265 pacienti no tiem bija darbspÄjÄ«gÄ vecumÄ. LÄ«dz ar to plauÅ”u vÄzis kļūst par galveno priekÅ”laicÄ«gas mirstÄ«bas cÄloni Å”o slimÄ«bu grupÄ, radot vislielÄko ekonomisko slogu no visiem ļaundabÄ«gajiem audzÄjiem.
PlauÅ”u vÄža pacientiem LatvijÄ ir nepiecieÅ”ams lielÄks valsts atbalsts onkoloÄ£iskÄs saslimÅ”anas ÄrstÄÅ”anÄ, kas nodroÅ”inÄtu lÄ«dzvÄrtÄ«gas tiesÄ«bas visiem saÅemt ÄrstÄÅ”anu atbilstoÅ”i starptautiskÄm vadlÄ«nijÄm un palielinÄt savas izredzes pagarinÄt dzÄ«vildzi.