Vecmāte 

“Vecmāte” no franču valodas tiek tulkots kā “stāvējuša pie gultas.” Mūsdienās vecmātes profesijā jāapgūst ļoti plašs zināšanu loks, kas palīdz atvieglot dzemdības, sniegt kompetentu aprūpi jaundzimušajam un ļauj pieņemt pareizus lēmumus ārkārtas situācijās. Vecmātei nepieciešamas zināšanās par grūtniecības procesu, dzemdībām, jaundzimušā aprūpi un zīdīšanu, kā arī par sarežģījumiem, kas iespējami ikvienā no šiem bērna pasaulē ienākšanas posmiem. Vecmāte var novērot sievieti arī grūtniecības laikā un kļūt par viņas sabiedroto, kura izpēta savu klienti, lai atvieglotu dzemdības. Vecmāte pieņem fizioloģiskās dzemdības un piedalās vienkāršās ginekoloģiskās operācijās. Vecmāte arī novēro attīstību bērniem līdz vienam gadam. Šī profesija noteikti nav piemērota jebkuram cilvēkam. Ir daudzi,  kuri sāk apgūt šo profesiju, bet galu galā tomēr izvēlas citu darbības sfēru.

Vecmātes uzdevums ir, ne vien pārzināt grūtniecības norisi un dzemdību mehānismu jeb fizioloģiju, bet arī atbalstīt, iedrošināt sievieti, radīt pārliecību, ka viņa var skaisti, dabiski dzemdēt. Dot gan fizisko, gan morālo atbalstu. Sievietēm, kuras dzemdē, nereti šķiet, ka dzemdībās atbalstu vislabāk spēj sniegt vecmāte ar lielu pieredzi, kura pati ir dzemdējusi. Par spīti šim stereotipam ir pietiekami daudz vecmāšu, kuras vēl nav dzemdējušas un kurām ir ļoti laba izpratne par to, kā palīdzēt sievietei. Ļoti svarīgs ir kontakts starp sievieti un vecmāti dzemdībās. Ja sieviete jau grūtniecības laikā ir kontaktējusies ar vecmāti, ja vecmāte ir palīdzējusi novērot grūtniecību un ja abu sadarbība turpinās arī dzemdībās, tad sievietei ir lielāka pārliecība pašai par saviem spēkiem, lielāka drošības sajūta. Šādā situācijā vecmāte pazīst sievieti un zina, kurā brīdī viņu vajag  paslavēt, kurā brīdī vajag tīri fiziski atbalstīt, iedrošināt vai ieteikt kaut ko, ko sieviete tobrīd varbūt negrib, bet, ko viņai būtu vērts pamēģināt. Katrai sievietei jāatrod sava pieeja.

Bieži vien jāsaka tas, ko topošā māmiņa varbūt nevēlas dzirdēt un darīt. Vecmāte ir cilvēks, kas nav cieši saistīts ar dzemdētājas ģimeni, ir mierīgs un stabils, izskaidro un pasaka, ka viss ir kārtībā, viss būs labi, dzemdības rit uz priekšu, tagad tev ir jāelpo, tagad ir jāatpūšas. Tās ir rutīnas frāzes, kas tiek atgādinātas katrai dzemdētājai, bet vienmēr piemeklējot citus vārdus un intonāciju. Gadās, ka vajadzīgs konkrēts, stingrs vārds. Bieži vien ir jāatkārto viens un tas pats. Vecmātes uzdevums ir likt sievietei saņemties, bet dažreiz pietiek ar to, ka vienkārši vecmāte  ir blakus un neko nesaka – lai sieviete justu mieru. Vai jāpamasē sievietes mugura, jāparāda viņas vīram, kā to darīt. Meksikāņu vecmāte Anhelika ir teikusi – “Vecmātei katra dzemdētāja jāuztver kā sava māsa.” Būtiski, lai sievietei paliktu labas atmiņas par dzemdībām.

Tā ir ļoti skaista un vērtīga nodarbošanās, jo tiek piedzīvots viens no skaistākajiem brīžiem – pasaulē ienāk bērns. Vecmātei ir ļoti liela atbildība ne tikai par bērna un mammas veselību, bet arī par pirmo emocionālo kontaktu, kas notiek, bērniņam ienākot pilnīgi svešā pasaulē, kur viss ir tik liels, skaļš, trokšņains, gaišs un svešs. Rokas, kas pirmās saņem bērniņu, kuru pieskārienu bērns sajūt pirmo, visbiežāk ir vecmātes rokas. Ir svarīgi, kādas izjūtas bērnam dos pirmais pieskāriens. Tam ir jānes informācija, ka šajā pasaulē ir droši. Ir dzemdības, kurās emocijas sit augstu vilni un asaras saskrien acīs no prieka un laimes, ka bērniņš ir piedzimis. Vecmāte ir emocionāli atgriezeniska profesija, jo ļoti daudz labas enerģijas nāk atpakaļ. Katra bērniņa piedzimšana arī vecmātei ir svētki.

Dūla

 Vārds doula cēlies Senajā Grieķijā (izrunā Doo-lah), kas nozīmē pieredzējušu sievieti, kura palīdz citai sievietei. Sākotnēji terminu doula vairāk lietoja pēcdzemdību kontekstā par pieredzējušām mātēm, kas palīdz jaunajām māmiņām krūts barošanas jomā un jaundzimušo aprūpē. Mūsdienās šim terminam jau ir plašāka nozīme, to lieto par sievietēm, kas sniedz informāciju, kā arī emocionālo un fizisko atbalstu mātei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.

Parasti par dūlām kļūst nākamās vecmātes vai sievietes ar psihologa izglītību. Tomēr par dūlu var kļūt arī sieviete bez speciālas izglītības, bet ar zināšanām par normālu grūtniecības fizioloģiju, dabīgām dzemdībām un jaundzimušo aprūpi. Atšķirībā no vecmātēm dūlām parasti nav medicīniskas izglītības, līdz ar to dūla ir atbalsta persona, kas nenes tiešu atbildību par dzemdību procesa sarežģījumiem.

Dzemdību dūla gādās par nepārtrauktu uzmanību daudzās darbības vietās, palīdzot dzemdētājai mājās, pa ceļam no mājām uz dzemdību iestādi un dzemdību iestādē. Jau pirms dzemdībām dūla tiekas ar sievieti vairākas reizes, lai detalizēti apspriestu dzemdību plānu. Nākamā māmiņa dalās savos nodomos un vēlmēs, kādas dzemdības viņa gribētu un kopā ar savu dzemdību palīgu viņas izstrādā optimālu dzemdību stratēģiju. Dūla savukārt izstāsta, kas notiek dažādos dzemdību periodos, kā sevi noskaņot veiksmīgām, vieglām un skaistām dzemdībām, kad braukt uz dzemdību namu un kam pievērst uzmanību sarunā ar ārstu.

Pie pirmajām dzemdību pazīmēm dzemdību dūla brauc pie dzemdētājas uz mājām, kur tiek pavadīts pirmais dzemdību periods. Dūlas uzdevums ir nemanāmi vērot dzemdību dinamiku un palīdzēt šo periodu izdzīvot mierīgi un dabīgi. Vadoties pēc sievietes sajūtām un vēlmes, dūla palīdz izvēlēties piemērotāko brīdi, kad doties uz dzemdību iestādi. Arī dzemdību nodaļā dūla ir visu laiku blakus dzemdētājai, pat ja tas ilgst ilgāk par 24 h, palīdz atrast labākās dzemdību pozas kontrakciju sāpju atvieglošanai, dod padzerties un ēst, ja tas nepieciešams, veic masāžu, uzmundrina, stiprina viņas garu, seko tam, lai sieviete justos komfortabli. Paralēli vispārpieņemtām pretsāpju metodēm, viņas arsenālā ir pietiekoši daudz resursu dzemdību sāpju mazināšanā bez medikamentu iejaukšanās. Tā ir gan elpošana, gan dažādas dzemdību pozas, masāžas, manuālās terapijas paņēmieni, homeopātija, aromterapija, īstajā brīdi pateikts spēcinošs vārds. Protams, ka pie jebkurām aizdomām par sarežģījumiem, kas radušies dzemdību sākuma periodā, dzemdētāja kopā ar dūlu nekavējoties dodas uz dzemdību nodaļu pie speciālistiem.

Dūla zina, kādas zāles un medicīniskās procedūras dzemdību laikā var nozīmēt ārsts, un var dzemdētājai pastāstīt par to priekšrocībām un trūkumiem. Neskatoties uz to, ka dūlas vairāk ir orientētās uz dabīgām dzemdībām, viņas atbalstīs sievietes izvēli nepieciešamajām medicīniskajām procedūrām, ko iesaka ārsts. Dūla atgādinās dzemdētājai un ārstam par izstrādāto dzemdību plānu, izskaidros dzemdētājai, kas notiek, ja apstākļi būs mainījušies un kāpēc ārsts piedāvā medicīnisko iejaukšanos. Šajā gadījumā dūla ārstu papildinās, izskaidros dzemdētajai iejaukšanās iemeslus un rūpēsies, lai dzemdību process jebkurā gadījumā būtu īpašs un personīgs.

Pēcdzemdību dūla nāk uz mājām un palīdz ģimenei noorientēties preču klāstā, kas būs nepieciešamas mazuļa ienākšanai ģimenē, pēc atgriešanās no slimnīcas praktiski palīdz gatavot ēdienu mātei, palīdz krūts zīdīšanas jautājumos, izrunā jaunās barojošās mātes ēdienkarti, praktiski apmāca jaunos vecākus zīdaiņa aprūpē, stiprina ģimenes saites dažādos līmeņos, pirmkārt jau mātes – bērna saites. Dūla jaunajiem vecākiem un dažkārt arī vecākajiem bērniem palīdz aprast ar jaunākā ienākšanu ģimenē, atbild uz visiem neskaidrajiem jautājumiem un palīdz praktiski pirmajās 6 nedēļās un dažreiz arī līdz gada vecumam, it sevišķi ja sievietei ir bijušas priekšlaicīgas dzemdības vai vienlaicīgi ir vairāki zīdaiņi, vai bijušas problēmas dzemdībās un bērniņam vajadzīga īpaša uzmanība un speciāla aprūpe.

Pirmās emocionālās palīdzības mamma (PEP mamma)

Profesionāla atbalsta persona māmiņām ar mazuli no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam – PEP mamma var būt pirmā izvēle gadījumos, kad māmiņai nepieciešama praktiska informācija vai arī emocionāls atbalsts, lai veidotu miera un prieka pilnas attiecības ar savu mazuli.

PEP mammas parasti dodas mājvizītēs pie mammas vai visas ģimenes, bet pēc mammas vēlēšanās satikšanās var notikt arī kur citur.

Palīdzība tiek sniegta sekojošā veidā:

* Atbalstot, informējot un iedrošinot pirmajās dienās un nedēļās kopā ar mazuli, palīdzot apgūt vecākiem savu jauno lomu kā mammai vai tētim;

* Iedrošinot vecākus atpazīt mazuļa “signālus” un sekot tiem;

* Pastāstot, kā palīdzēt mazulim adaptēties pasaulē pēc piedzimšanas,- stresa mazināšanu, atbalstīšanu viņa vajadzībās, komunikāciju, nēsāšanu;

* Konsultējot zīdīšanas un zīdīšanas problēmu jautājumos;

* Palīdzot risināt grūtības, kas saistītas ar bērna pārmērīgu raudulīgumu, nemieru un miegu;

* Pārrunājot ar vecākiem jautājumus, kas saistīti ar mazuļa ikdienas aprūpi, kā arī ikdienišķus audzināšanas jautājumus (kādas ir vecumam atbilstošas rotaļas un rotaļlietas? kāpēc bērns man kož? ko darīt, lai bērns klausa? vai tiešām mans bērns nedrīkst gulēt manā gultā? utt.);

* Palīdzot atšķirt grūtības, kas saistītas ar bērna augšanas un attīstības krīzēm, no grūtībām, kuras būtu vēlams risināt, piesaistot kādu profesionāli (ārstu, psihologu, psihoterapeitu);

* Atbalstot gan vesela, gan slima bērna aprūpē (stacionārā).

Zīdīšanas konsultants

Pēc bērniņa nākšanas pasaulē, kad mamma ir apskatījusi, sasmaržojusi, samīļojusi savu bērniņu, nākamais lielais notikums – bērniņa likšana pie krūts. Jau grūtniecības laikā sievietes izsapņotais notikums, kā tas būs, kādas sajūtas pārņems, iztēlojas to kā ļoti patīkamu, priecīgu procesu, kuru izbauda gan mamma, gan bērniņš. Tomēr, nereti viss nenotiek kā plānots. Vecākiem šajā laikā ir ļoti nepieciešams, gan emocionāls, gan prakstisks un informatīvs atbalsts, kuru spēj sniegt zīdīšanas konsultants. Zīdīšanas konsultants izskaidros:

• Vai man ir piens?
• Cik bieži jāzīda bērniņš, cik ilgi?
• Vai pareizi lieku bērniņu pie krūts?
• Kādās pozās var zīdīt bērniņu?
• Ja bērniņš ir neiznēsāts, vai var barot ar krūti, kādas ir iespējas, lai saņemtu mammas pienu?
• Sāpīgi, saplaisājuši krūtsgali.
• Bērniņš nepieņemas svarā.
• Krūšu kopšana.
• Krūšu galu formas dēļ nesanāk zīdīt.
• Zīdīt dvīņus, pozas.
• Kad uzsākt piebarot?
• Ja dots piena maisījums vai var atgriesties pie ekskluzīvas zīdīšanas?
• Bērniņš neņem krūti, raud, ēdot aizrijas.
• Pieniņa atslaukšana.
• Zīdīšanas pārtraukšana.