SIA “Preiļu slimnīca” darbu ir uzsācis paliatīvās aprūpes speciālists Dr. Māris Skutelis.

Uz konsultāciju pie paliatīvās aprūpes speciālista ir nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Līdzi jāņem izraksti no slimības vēstures un personu apliecinoši dokumenti. Ja pacienta stāvoklis ir smags, uz ambulatoro konsultāciju var ierasties viņa radinieks, līdzi ņemot izrakstus no slimības vēstures un savus personu apliecinošos dokumentus.

Konsultācijas laikā tiek noskaidrotas pacienta sūdzības, sastādīts tālākais plāns aprūpei mājās, ko veic ģimenes ārsta uzraudzībā. Ja pacienta stāvoklis ir smags – iespējama stacionēšana nodaļā.

Saņemot pakalpojumus paliatīvās aprūpes kabinetā, jāveic pacienta līdzmaksājums 4 EUR, izņemot gadījumus, ja pacients ietilpst, kādā no pacienta līdzmaksājuma atbrīvotajām iedzīvotāju grupām.

Paliatīvās aprūpes speciālista Dr. Māra Skuteļa konsultācijas poliklīnikā 1. stāvā 104. kabinetā trešdienās no plkst. 9:00 līdz 16:30.

Kas ir paliatīvā aprūpe?

Tā ir visaptveroša pacientu, kuru pilnīga izārstēšanās nav iespējama, aprūpe – sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo roblēmu apzināšana un kontrole.

Paliatīvo aprūpi nodrošina ne tikai onkoloģiskajiem pacientiem. Ģimenes ārsts pie paliatīvās aprūpes speciālista var nosūtīt pacientus arī ar citām slimībām: centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšanas, sekas pēc pārciesta smadzeņu insulta vai infarkta, HIV, multiplā skleroze, sirds mazspēja, barības vada, kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas u.c. saslimšanām. Paliatīvās aprūpes pacienti nereti ar savu slimību var dzīvot desmit, divdesmit un vairāk gadu.

Būtiska ir savlaicīga vēršanās pie speciālista, lai pacienta stāvoklis regulāri tiktu kontrolēts, savlaicīgi apzinātu radušās problēmas un tās risinātu.

Lielākā daļa paliatīvās aprūpes pacientu atrodas mājās, tāpēc speciālists vienmēr piesaista ģimeni vai citas personas, kuras slimniekam pēc speciālista rekomendācijām nodrošinās vajadzības un radīs pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti. Labāka dzīves kvalitāte sevī ietver pareizu pretsāpju un citu simptomātisko terapiju, uzturu, pareizu pozicionēšanu, lai novērstu izgulējumu veidošanos. Paralēli nepieciešamības gadījumā aprūpē piesaista psihologu, psihiatru, kapelānu.

Ģimenes ārsts vai paliatīvās aprūpes speciālists var norīkot arī mājas aprūpi, kad reizi dienā pie slimnieka ierodas medicīnas māsa, kura pārsien brūces, kontrolē izgulējumus, veic medikamentu sadali un injekcijas vai veic citus aprūpes darbus.

Kā paliatīvā aprūpe palīdz pacientam?

Paliatīvā aprūpe neaizkavē un nepaātrina nāves iestāšanos. Savlaicīgi uzsākot paliatīvo aprūpi un ņemot vērā speciālista nozīmēto terapiju, rekomendācijas, ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.

Nereti paliatīvās aprūpes pacienti ir nomākti un pār tiem dominē eksistenciālas ciešanas, kad grūti saredzēt dzīves jēgu dēļ slimības, nespējas strādāt un pelnīt. Šādās situācijās liela nozīme ir psihologam, psihiatram vai kapelānam, kuru iespējams piesaistīt pēc nepieciešamības.

Kā paliatīvā aprūpe palīdz pacienta ģimenei?

Ģimene ne tikai spēj labāk rūpēties par slimnieku, sniedzot pareizu uzturu, lai pacients nezaudētu svaru, vai pareizu pozicionēšanu, lai neveidotos izgulējumi, bet arī saņem psihologa, kapelāna, sociālā darbinieka konsultācijas, ja tādas ir nepieciešamas.

Psihologs vai psihoterapeits ģimenei palīdz labāk izprast slimības raksturu un to, kā tā ietekmē pacienta psiholoģisko stāvokli. Vislabākos rezultātus dod psihologa/psihoterapeita apmeklējums ģimenei kopā ar pacientu.

Savukārt gadījumos, kad slimnieka ģimenei nākas strādāt vairākos darbos, lai nopelnītu iztiku, un paralēli aprūpēt slimnieku, tiek piesaistīts sociālais darbinieks, kurš meklē risinājumus, kā palīdzēt.